Aizvestā bibliotēka, rekonstruētā bibliotēka

Grāmatas un bibliotēkas pagātnē ir bijušas pakļautas laikmetu un varu maiņām. Tās bieži tika nolaupītas un pārvestas no vienas vietas uz citu, atņemtas kādai kopienai un vietai, kļuvušas par būtisku kultūras mantojuma daļu kādai citai institūcijai un sabiedrībai tālu no savas sākotnējās atrašanās vietas.

Digitālā izstāde ir veltīta šādam vēsturiskam gadījumam – unikālai un Eiropas mērogā kultūrvēsturiski nozīmīgam grāmatu krājumam – bijušajai Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkai, kas tika pārvietota kā kara laupījums. Bibliotēku sāka veidot jezuīti 1583. gadā. Kad 1621. gadā poļu-zviedru kara laikā (1601-1629) Rīgu ieņēma zviedru karaspēks, bibliotēka kopā ar citiem vērtīgiem priekšmetiem kā kara laupījums tika pārvesta uz Zviedriju. Lielākā daļa no grāmatām nonāca Upsālā, kur tās kopā ar citām karā nolaupītajām grāmatu kolekcijām kļuva par Upsālas Universitātes bibliotēkas kodolu. Četrus gadsimtus vēlāk lielākā daļa no šīm grāmatām joprojām atrodas Upsālas Universitātes bibliotēkas krājumā, kā arī citās bibliotēkās Zviedrijā.

Bijusī Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēka ir saturiski daudzveidīga. Tajā ir viduslaiku grāmatas – manuskripti un inkunābulas, kas piederējušas Romas katoļu baznīcas institūcijām, individuāliem priesteriem un mūķenēm pirms Reformācijas; turpat atrodams senākais zināmais ar roku rakstītais teksts latviešu valodā un vecākais iespiestais teksts latviski, kas saglabājies; saturisko dažādību raksturo ar roku rakstītās viduslaiku Rīgas cisterciešu sieviešu konventā lasītās lūgšanu grāmatas, kas apvienotas krājumā ar citām, liecina par katoļu garīgo un intelektuālo kultūru Rīgā un Ziemeļeiropā 16. gadsimta nogalē un 17. gadsimta sākumā. 20. gadsimta pirmajā pusē šo vēsturiski nozīmīgo kolekciju bibliotekāri un vēsturnieki ir mēģinājuši rekonstruēt. Tagad, 21. gadsimta sākumā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki ir radījuši jaunu šīs vērtīgās kolekcijas katalogu, kurš padara Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēku atkal pieejamu.