Izstāde
Bijušās Rīgas jezuītu bibliotēkas krājums pēc tā aizvešanas no Rīgas un nonākšanas Upsālā, 1622. gadā kļuva par daļu no Zviedrijas vienīgās universitātes bibliotēkas. 17. gadsimta gaitā universitātes bibliotēkas kolekcijā tika iekļautas arī citas Prūsijā un Polijā katoļu institūcijām nolaupītas grāmatas. Robežas starp atsevišķām kolekcijām zuda un grāmatas, vienalga kāda tām bija izcelsme, kļuva par daļu no veseluma. Upsālas Universitātes bibliotēka mēdza pārdot un mainīt grāmatas, atbrīvojoties no dubultajiem eksemplāriem vai bibliotēkai šķietami nevajadzīgām grāmatām. Dažas grāmatas no krājuma palika arī Rīgā, bet vairākas nonāca citu jezuītu kolēģiju bibliotēkās.
Pirmais bibliotēku pētnieks, kurš pievērsa uzmanību bijušajam Rīgas jezuītu kolēģijas krājumam bija zviedru bibliotekārs Īsaks Kolīns (1875-1949). Kolīns studēja Upsālas Universitātē, kur vēlāk arī strādāja par pasniedzēju un bibliotekāru tās bibliotēkā. 1910. gadā viņš kļuva par Upsālas Universitātes bibliotēkas direktoru. No 1914. līdz 1940. gadam Kolīns vadīja Zviedrijas karalisko bibliotēku kā valsts galvenais bibliotekārs.
Strādājot Upsālas Universitātes bibliotēkā (1905-1914) Kolīns uzsāka Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas (1583-1621) rekonstrukciju. Vēl pirms Pirmā Pasaules kara viņa pētījumi nonāca zinātniskajā apritē. Kolīns, izmantojot Zviedrijas karaļa kapelāna Johannesa Botvidi pēc 1622. gada sastādīto no Rīgas aizvesto grāmatu un priekšmetu sarakstu, Upsālas Universitātes bibliotēkā un citās Zviedrijas grāmatu krātuvēs identificēja grāmatu eksemplārus, kas iespējams nākuši no Rīgas. Viņš izveidoja kartotēku, kurā reģistrēja grāmatas, kas bija Botvidi sarakstā. Grāmatas, kuras Kolīns uzskatīja par saistītām ar Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēku, viņš atzīmēja ar zvaigznīti pie to kārtas numura, saglabājot grāmatu kārtību kā Botvidi sarakstā.
Īsaka Kolīna izveidotās Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas kartītes.
Īsaka Kolīna vēstule Rīgas pilsētas bibliotekāram Nikolajam Bušam par iespējamo bijušās Rīgas jezuītu bibliotēkas grāmatu kataloga izdošanu. 06.05.1926.
Kolīna kartotēka netika publicēta kā katalogs, lai gan 20. gadsimta 20. gados viņš to plānoja darīt. Vairāk kā simt gadus šī kartotēka, kas glabājas Upsālas Universitātes reto grāmatu un manuskriptu nodaļā, bija pieejama tikai pētniekiem. 2018. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliogrāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga, izmantojot Kolīna kartotēku, uzsāka Rīgas jezuītu bibliotēkas rekonstrukcijas darbu, meklējot šīs bibliotēkas grāmatas Upsālas Universitātes un citu Zviedrijas bibliotēku krājumos. Izveidojot Rīgas jezuītu grāmatu elektronisko datubāzi un izdodot šīs kolekcijas katalogu, no Rīgas aizvestā bibliotēka vismaz digitālā veidā nākotnē varēs tikt atgriezta tās sākotnējā atrašanās vietā.