Izstāde
Grāmatas var aizvest, iespējams, pat iznīcināt, tomēr tās ir un paliek par daļu no kultūras un garīgā mantojuma telpas, kurā tās reiz tikušas lasītas un glabātas. Tāpat grāmatas un to krājumi raksturo laikmetu un kultūras kontekstu, kurā tās ir lasītas vai vāktas. Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēku aizveda no Rīgas 17. gadsimtā, tomēr grāmatu krājums arvien ir daļa no Latvijas kultūras mantojuma. 20. gadsimta pirmajā pusē un vidū kļuva zināms, ka no Rīgas aizvesto grāmatu vidū ir senākie latviešu valodā rakstītie un iespiestie teksti, kas saglabājušies.
Salīdzinoši nesen, tikai 1911. gadā Upsālas Universitātes bibliotēkas krājumā tika atrasts senākais latviešu valodā iespiestais teksts, kas saglabājies – 1585. gadā Viļņā iespiestais, jezuīta Petra Kanīzija (1521–1597) sastādītā katoļu katehisma tulkojums latviešu valodā. Pāris gadus vēlāk, 1915. gadā, pirmo zinātnisko pētījumu par šo katehismu publicēja Rīgā dzimušais bibliogrāfs, etnogrāfs un arheologs Eduards Volters (1856–1941). Šajā katehisma eksemplārā nav Rīgas jezuītu kolēģijas īpašuma ierakstu, bet, visticamāk, grāmata ir nonākusi Upsālā tieši no Rīgas. Katehisms ir vienīgā ar Rīgas jezuītu kolēģiju saistītā iespiestā grāmata latviešu valodā.
Vecākais iespiestais teksts latviešu valodā, kas ir saglabājies.
Otrs būtiskais atklājums tika veikts 20. gadsimta 50. gadu vidū, kad trimdas latviešu teologs un baznīcas vēsturnieks Haralds Biezais (1906-1995) Upsālas Universitātes bibliotēkā atrada vienu no senākajiem latviski rakstītajiem tekstiem, kas saglabājies. Rakstītais teksts ir iekļauts piezīmju veidā 1507. gadā Leipcigā iespiestajā katoļu priesteru rokasgrāmatā Agenda sive benedictionale, kas piederējusi Rīgas katoļu priesterim Nikolausam Gisbertam. Grāmatas sākumā ir ar roku rakstīta tēvreize latviešu valodā. Ieraksti latviešu, viduslejasvācu un arī latīņu valodās grāmatā, visticamāk, ir veikti starp 1529. un 1534. gadu.
Viens no senākajiem rakstītajiem tekstiem latviešu valodā, kas saglabājies.
Strādājot ar Rīgas jezuītu grāmatām un manuskriptiem Haralds Biezais no jauna atklāja vēl kādu vērtīgu sociālās un reliģiskās vēstures avotu. Viņš ir izdevis Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas laulību reģistru (1582-1621), kurā jezuīti reģistrēja kristības un noslēgtās laulības. Šis vēstures avots ļauj uzzināt, kas bija Rīgas un tās apkaimes katoļi pēc reformācijas.
Divi teksti latviešu valodā, kas reiz glabājušies Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkā, ir bijuši uzmanības centrā. Tomēr krājuma nozīmība un ietekme pārkāpj vienas tautas kultūras robežas. Rīgas, Tērbatas (Tartu) un Braunsbergas (Braniewo) jezuītu kolēģijas bija kā priekšposteņi luterisma pārņemtajos Eiropas ziemeļos. 16. gadsimta nogale un 17. gadsimta sākums bija brīdis, kurā katoļu baznīca ar jezuītu atbalstu centās atgriezt Rīgu un Livoniju katoļticībā. Šis grāmatu krājums ir tapis, lai palīdzētu jezuītiem veikt viņu misiju un darbību izglītības jomā.
Rīgas jezuītu kolēģijā izmantotā ērģeļu tabulatūra ar dziedājumiem latīņu valodā.
Bijušās jezuītu bibliotēkas grāmatas ir liecība katoliskajai garīgajai un intelektuālajai kultūrai protestantiskajā Rīgā. Krājums ir kā momentuzņēmums, kas glabā liecības par savstarpējām reliģiskām cīņām, intelektuāliem meklējumiem un latviešu kā rakstu un iespiestās valodas dzimšanas sākumu. 21. gadsimtā, ar LNB bibliogrāfu veiktās rekonstrukcijas palīdzību, grāmatas atkal varēs atgriezties Rīgā. Digitālā formā.