Izstāde
Bibliotēkas likteni noteica laikmeta politika un pretstāve starp katolisko Poliju-Lietuvu un luterisko Zviedriju. Poļu-zviedru kara laikā (1600-1629) zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa (1611-1632) vadībā 1621. gada septembrī ieņēma Rīgu. Īstenojot pret katoļu baznīcu vērsto karaļa politiku, tūlīt pēc pilsētas ieņemšanas kolēģiju ar visiem tās īpašumiem, tai skaitā bibliotēku, konfiscēja Zviedrijas kronis, bet pašus jezuītus izraidīja no pilsētas. Tā paša gada rudenī vai 1622. gada sākumā bijušo Rīgas jezuītu bibliotēku aizveda uz Zviedriju. Tā nonāca Upsālā, kur atradās karalistes vienīgā, 1477. gadā dibinātā universitāte.
Zviedrija 16. un 17. gadsimta mijā kļuva par lielvaru Baltijas jūras reģionā un tai bija nepieciešami intelektuālie resursi. Karaļa Gustava II Ādolfa īstenotā katoļu institūciju grāmatu nolaupīšana notika ne tikai Rīgā, bet arī citur Baltijas jūras dienvidu krastā Prūsijā un Polijā, kur 17. gadsimta sākumā zviedru karaspēks iekaroja pilsētu pēc pilsētas. Vēsturnieks Oskars Garsteins uzskatīja, ka karalis Gustavs II Ādolfs ar nolaupīto vērtīgo grāmatu kolekciju palīdzību centās stiprināt Upsālas Universitāti kā institūciju, kurā izglītību ieguva iekaroto teritoriju nākošie pārvaldītāji. Jezuītu un citu katoļu institūciju bibliotēkas no Livonijas, Prūsijas un Polijas ar vairākiem tūkstošiem grāmatu lieti noderēja šim mērķim.
No Rīgas uz Upsālu. Titullapā redzams Rīgas jezuītu kolēģijas īpašuma ieraksts un Upsālas Universitātes bibliotēkas īpašuma uzlīme.
Zviedrijas karaļa kapelāns Johanness Botvidi (1575-1635) pavadīja grāmatas ceļā no Rīgas caur Stokholmai uz Upsālu un nodeva tās universitātes rektoram Laurentiusam Olajam Valliusam (1588-1638). Botvidi sastādīja sarakstu, kurā līdzās aizvesto grāmatu nosaukumiem – 893 iespiestajām grāmatām un 61 manuskriptam – var atrast arī citus priekšmetus: ikonas, traukus un citus sadzīves priekšmetus, radot iespaidu, ka aizvests ir viss, kas atradies jezuītu kolēģijas telpās.
No Rīgas uz Zviedriju aizvesto grāmatu un priekšmetu saraksts (1622).
Četras no Rīgas aizvestās ikonas joprojām atrodamas Upsālas Universitātes mākslas krājumā. No Rīgas aizvestās grāmatas, kopā ar 1626. gadā un 1655. gadā zviedru karaspēka nolaupītajām Braunsbergas (Braniewo) un Poznaņas (Posen) jezuītu bibliotēkām kļuva par daļu no Upsālas Universitātes grāmatu krājuma.
*Divas no Rīgas aizvestās svētā Nikolaja Brīnumdarītāja ikonas. 16. sadsimts. *
