Pilsoņu brīvību aizsardzība

Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas tika svinīgi pasludināta 2000. gada 7. decembrī Eiropadomes sanāksmē Nicā, ir vēsturisks pagrieziena punkts pilsoņu tiesību aizsardzībā Eiropā. Uz šādu dokumentu Eiropas Parlaments bija uzstājis jau sen — tā deputātiem bija svarīgi iedzīvotājiem darīt zināmu, kādas pamattiesības un brīvības viņiem garantētas Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, un padarīt viņiem pieejamu lēmumu pārsūdzības sistēmu, kas ļautu novērst šo tiesību un brīvību iespējamos pārkāpumus. Pamattiesību harta no pirmsākumiem bija iecerēta kā tiesisks atsauces pamats, un tās izstrādes process bija savā ziņā unikāls. Hartā vienuviet apkopotas visas Eiropas Savienības pilsoņu un visu tās teritorijā dzīvojošo cilvēku civilās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības.

Pamattiesību hartā ietvertās cilvēktiesības ir būtiskas un neatņemamas. Šī dokumenta mērķis ir stiprināt aizsardzību, ņemot vērā sabiedrības attīstību, sociālo progresu, kā arī zinātnes un tehnoloģijas attīstību. Tajā ietvertās tiesības ir sagrupētas pēc šādiem pamatprincipiem: cilvēka cieņa, pamatbrīvības, personu vienlīdzība, solidaritāte, pilsoņu tiesības un taisnīgums. Pamattiesību hartas mērķis ir arī vēl ciešāk satuvināt Eiropas tautas, lai to nākotne balstītos uz kopīgām vērtībām. 2009. gadā pamattiesības ieguva jaunu, svarīgu nozīmi līgumos — uz Pamattiesību hartu ir atsauce Lisabonas līgumā. Tā ir pievienota līgumiem, un tagad to piemēro Eiropas Savienības valstu tiesas.