Izstāde
Četrus mēnešus pēc Eiropadomes sanāksmes Ķelnē notika sanāksme Tamperē, Somijā. Tajā noteica darba metodes un precīzu sastāvu darba grupai, kas bija atbildīga par Pamattiesību hartas projekta izstrādi. Pirmo reizi vēsturē Eiropas Parlamenta deputāti piebiedrojās valstu parlamentu deputātiem, valstu vadītāju pārstāvjiem un Eiropas Komisijai, lai kopīgi izstrādātu konstitucionāla rakstura dokumentu.
Darbu pie hartas Briselē 1999. gada 17. decembrī sāka 62 deputāti. Pēc vairāku Eiropas Parlamenta deputātu ierosinājuma darba grupai piešķīra simbolisku apzīmējumu “Konvents”. Konvents sastāvēja no Eiropas Parlamenta deputātiem (16) un valstu parlamentu pārstāvjiem (pa diviem no katras valsts jeb kopā 30), valdību pārstāvjiem (tolaik 15) un viena Eiropas Komisijas pārstāvja. Darba procesā piedalījās arī divi Eiropas Kopienu Tiesas pārstāvji un divi Eiropas Padomes pārstāvji, no kuriem viens — no Eiropas Cilvēktiesību tiesas. Notika arī dialogs ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un Eiropas Ombudu. Piedalīties apspriedēs uzaicināja arī Eiropas Savienības kandidātvalstis, sociālo grupu pārstāvjus un ekspertus.
Konventu vadīja viens no idejas iniciatoriem Romāns Hercogs (Roman Herzog) — bijušais Vācijas Konstitucionālās tiesas (Karlsrūe) priekšsēdētājs un arī tobrīd jau bijušais Vācijas Federatīvās Republikas prezidents. Viņam palīdzēja redakcijas komiteja (Prezidijs), un darba gaitā viņam izveidojās cieša sadarbība ar Padomes Ģenerālsekretariāta komandu un starpdienestu darba grupu, kas bija īpaši izveidota, lai palīdzētu Eiropas Parlamenta delegācijai. Konventa un Prezidija darbs sākotnēji norisinājās Padomes telpās, bet vēlāk gandrīz pilnībā — Eiropas Parlamenta telpās Briselē, kas ļoti atviegloja Parlamenta deputātu uzdevumu, kuriem hartas izstrādē bija nozīmīga loma.
Īsā laikā kļuva skaidrs, ka Konventa sastāva dažādība ļoti labvēlīgi ietekmē diskusiju norisi. Konventa deviņu mēnešu darbības laikā aizsākās vēl nebijis dialogs ar pilsonisko sabiedrību, Konventam uzklausot un apspriežoties ar desmitiem nevalstisko organizāciju. Jau no paša sākuma tas nolēma pieņemt lēmumus pēc vienprātības principa. Konventa darbs bija organizēts ļoti pārredzami — tā sēdes bija publiskas un visi sagatavošanas dokumenti bija brīvi pieejami īpaši izveidotā tīmekļa vietnē.