Ceļošana savam priekam - īsa tūrisma vēsture

Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešamība ceļot – vai nu lai iepazītu un atklātu jaunas zemes vai lai gūtu prieku sev. Tūrisms raksturo tieši otro minēto izvēli.

Mūsdienu tūrisma koncepts radās 17. gadsimtā, kad gados jauni dižciltīgie ļaudis no Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm devās tā sauktajā Lielajā tūrē (Grand Tour) – ceļojumā pa Eiropu (kas parasti ietvēra Franciju, Vāciju, Itāliju un Grieķiju) – galvenokārt, lai iepazītu vēsturi, mākslu un kultūras mantojumu. Tas tika uzskatīts par ideālu veidu, kā izglītoties.

18. gadsimtā šis paradums bija populārs bagātāko ļaužu klasēs un izplatījās arī citās pasaules daļās, piemēram, Amerikā. Tāpat šajā periodā turpinājās reliģiskie svētceļojumi, kas bija populāri jau viduslaikos.

Industriālā revolūcija, kas sākās 18. gadsimta otrajā pusē, radīja lielas ekonomiskas, sociālas un tehnoloģiskas izmaiņas, kas izplatījās visā pasaulē. Šo pārmaiņu rezultātā notika cilvēku izceļošana no lauku reģioniem uz augošajām lielpilsētām, kurām jaunajās nozarēs bija nepieciešams darbaspēks.

Tādējādi parādījās jaunas sociālās klases. Būtiska nozīme bija arī transporta attīstībai.

Uzlabojumi kravu un pasažieru pārvadājumu jomā veicināja atpūtas, jaunu izklaides un ceļošanas veidu rašanos. Cilvēki galvenokārt ceļoja ar vilcienu, izmantojot faktu, ka dzelzceļa tīkli savienoja galamērķus Eiropā un citās pasaules daļās.

19. gadsimtā tika dibinātas pirmās ceļojumu aģentūras. Viena no celmlaužiem bija "Thomas Cook & Son" aģentūra, kas pirmā piedāvāja ekskursijas un brīvdienu ceļojumus grupām, piedāvājumā ietverot transportu, izmitināšanu un ēdiena talonus un tādējādi sniedzot iespēju samazināt izmaksas.

Tie varētu būt pirmsākumi tam, ko mūsdienās pazīstam kā brīvdienu ceļojuma kompleksais piedāvājums.

20. gadsimta pirmajā pusē tūrisma nozare turpināja attīstīties, pateicoties autobusu un automašīnu masveida ražošanai.

Piekrastes tūrisms kļuva arvien nozīmīgāks, un pēc Otrā pasaules kara Vidusjūras piekrastes popularitāte strauji pieauga. Arī uzlabojumi gaisa transportā (piemēram, čarterlidojumi), kā arī progress darba likumdošanā un sociālās labklājības pieaugums izraisīja tūrisma uzplaukumu.

Tūrisma nozare 70. gadu recesijas laikā pārmaiņas piedzīvoja galvenokārt enerģētikas krīzes dēļ, kas radīja zemākas izmaksas un cenas. Luksusa tūrisms deva ceļu masu tūrismam. Tieši tad parādījās masu tūrisms. Ceļošana no kaut kā, kas bija piemērots tikai izmeklētai ļaužu grupai, kļuva par daudziem pieejamu brīvā laika pavadīšanas iespēju.

Turpmākajās desmitgadēs pieauga viesnīcu uzņēmumu, ceļojumu aģentūru un lidsabiedrību internacionalizācija. Tika piedāvāti arī jauni produkti un jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas ietvēra arī ar sportu un veselību saistītas aktivitātes.

Mūsdienās tūrisma nozare ir kļuvusi par vienu no lielākajiem ekonomikas dzinējspēkiem daudzās valstīs un veido daļu no starptautiskās politikas uzdevumiem.

Pēdējos gados, pateicoties zemo cenu lidojumiem un alternatīvu izmitināšanas vietu pieejamībai, ko pārvalda tiešsaistes uzņēmumi, tūristiem atļauties ceļot ir daudz vieglāk, un viņi var veidot ceļojuma plānu un izvēlēties aktivitātes ceļošanas laikā pēc savas patikas.

Tūrisms ne tikai ietekmē vietējo ekonomiku, bet arī sāk ietekmēt apmeklēto galamērķu sociālās struktūras, kultūru un dzīvesveidu. Tāpēc tagad par izaicinājumu ir kļuvusi tādu risinājumu rašana, kas veicinātu tūristu cieņpilnu izpratni par vides un vietējo iedzīvotāju dzīvesveida saglabāšanu.

This blog post is a part of the Europeana Common Culture project, which explores varied aspects of our shared cultural heritage across Europe.