Kuras būs Eiropas kultūras galvaspilsētas 2025. gadā?
Katru gadu Eiropas kultūras galvaspilsētu programma atzīmē bagātīgo un dažādo kultūras mantojumu visā Eiropā, parādot dažādu pilsētu un reģionu vēsturisko nozīmi, kultūras dzīvi un mākslas mantojumu.
Plānots, ka 2025. gadā šim titulam izraudzītas pilsētas Vācijā un Slovēnijā, un viena no tām būs unikāla. 2025. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Kemnicā Vācijā un Nova Gorica-Gorīcijā – divās dvīņu pilsētās uz Slovēnijas un Itālijas robežas. Šī ir pirmā Eiropas kultūras galvaspilsēta, kas apvieno pilsētas divās valstīs.
Kemnica, Vācija
Kemnica ir trešā lielākā pilsēta Vācijas austrumos, Saksijas federālajā zemē, aptuveni 40 kilometru attālumā no robežas ar Čehiju.
Pateicoties tās rūpniecības attīstībai, 20. gadsimta sākumā Kemnica bija viena no bagātākajām Vācijas pilsētām. Kemnicai un reģioniem ap pilsētu bija svarīga loma Vācijas izaugsmē, jo īpaši tekstilrūpniecībā, dzelzceļa un automobiļu rūpniecībā.
Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināti aptuveni 40 % pilsētas, bet pilsētas centrs bija drupās. Nākamajās desmitgadēs pilsēta bija daļa no Austrumvācijas un pazīstama kā Karlmarksštate (Karl-Marx-Stadt), un tās centrs tika pārbūvēts ar modernisma arhitektūras ēkām.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā pilsētas centrs atkal tika pārplānots, gan restaurējot, gan būvējot jaunas ēkas. Tajā gadā pilsētas iedzīvotāji nobalsoja par Kemnicas nosaukuma atkārtotu pieņemšanu.
Šī nemierīgā vēsture ir atstājusi pilsētu ar dažādām ēkām dažādos arhitektūras stilos.
Pilsētā atrodas daudzas jūgendstila un Bauhaus ēkas no 20. gadsimta sākuma.
Var atrast arī modernā, betona, industriālā un brutālisma stila arhitektūras piemērus.
Pilsētas industriālajai vēsturei tagad ir svarīga loma gan mantojumā, gan kultūrā. Kemnicas Industriālais muzejs ir ievērojams Eiropas industriālā mantojuma maršruta objekts. Tuvējais Rūdu kalnu apriņķis (Erzgebirge region) bija nozīmīgs kalnrūpniecības centrs, un kopš 2019. gada tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Bijušajā bankā un jūgendstila ēkā atrodas divi lielākie pilsētas muzeji – Guncenhauzera (Gunzenhauser) muzejs ar aptuveni 2500 modernās mākslas darbu kolekciju un Kunstsammlungen, kas atrodas Theaterplatz.
2025. gadā Kemnica pievienojas 38 citām reģiona pašvaldībām, lai atzīmētu Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu.
Gada devīze ir “C the Unseen” (“Ieraudzīt neredzēto”), padarot redzamus apslēptos dārgumus. Kemnicu sauc arī par “Veidotāju pilsēta”, un tā būs redzama garāžās un rūpnīcu ēkās, kas pārveidotas par mākslas telpām, savukārt pilsētas parkos notiks festivāli, izrādes un izstādes.
Nova Gorica Slovēnijā un Gorīcija Itālijā
Nova Gorica un Gorīcija ir dvīņu pilsētas uz Slovēnijas un Itālijas robežas. Šī unikālā pārrobežu atrašanās vieta ir 2025. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas centrālais notikums, kura mērķis ir atzīmēt vienotību pāri robežām un kura sauklis ir “EJIET! Bez robežām!”
Gorīcija atrodas Itālijas Friuli-Venēcija Džūlijas (Friuli-Venezia Giulia) reģionā, Jūlijas Alpu (Julian Alps) pakājē. Nova Gorica tika uzcelta 1947. gadā. Jauna Dienvidslāvijas sociālistiskās valdības plānota pilsēta ar modernisma arhitektūru.
Abas pilsētas atrodas kalnainās ainavās ar augļu un vīna dārziem un Sočas upi (Soča River), kas stiepjas no Jūlijas Alpiem līdz Triestes līcim (Gulf of Trieste).
Starptautiskā robeža starp Slovēniju un Itāliju stiepjas cauri lielam laukumam, kas pazīstams gan kā Piazza della Transalpina, gan Trg Evrope (“Eiropas laukums”). Šī robeža tika slēgta no pagājušā gadsimta 40-iem gadiem līdz 2000-iem gadiem, kad Slovēnija pievienojās ES un Šengenas zonai. Kopš 2011. gada abas pilsētas pārvalda kopīga administratīvā valde.
Dzelzceļa stacijas ēka Trg Evrope/Piazza della Transalpina ir datēta ar 1906. gadu.
Šajā pastkartē ir redzams Nova Goricas skats 1969. gadā.
Frānsa Bevkas (France Bevk) publiskās bibliotēkas jaunā ēka, ko 2000. gadā atklāja slovēņu arhitekti Vojtehs Ravnikar (Vojteh Ravnikar) un Roberts Potokars (Robert Potokar).
Gorīcijas pils ir celta 12. gadsimtā, un tā ir bijusi viduslaiku pils, cietums un armijas kazarmas. Tagad tajā atrodas Gorīcijas Viduslaiku muzejs, un to ieskauj publiskais parks.
Pilsētas katedrāle tika uzcelta 14. gadsimtā, sagrauta Pirmā pasaules kara laikā un vēlāk pārbūvēta atbilstoši baroka stilam, kāds tai bija 17. gadsimtā.
Nova Goricā atrodas viens no četriem teātriem, kas ir daļa no Slovēnijas Nacionālā teātra. Tas tika nodibināts 1969. gadā, un 1994. gadā tika uzcelta jauna ēka. Tā repertuārs sastāv no mūsdienu un klasiskajām lugām.
2025. gadā Nova Goricai un Gorīcijai bija kopīga apņemšanās – būt par Eiropas kultūras galvaspilsētu bez robežām.
Projekti norisināsies abu pilsētu kultūras un brīvdabas telpās, ietverot klaunu izpildītus priekšnesumus, dejas, modi, gastronomiju, mantojuma ekskursijas un teātri – un lielu pārrobežu galda futbola spēli!
Galvenais attēls ir kolāža: “Chemnitz. Rathaus” + “Gorica 1282”