Stāsts
Šis tituls ir piešķirts pilsētām Austrijā, Igaunijā un Norvēģijā
Katru gadu Eiropas kultūras galvaspilsētu programma atzīmē bagātīgo un dažādob kultūras mantojumu visā Eiropā, parādot dažādu pilsētu un reģionu vēsturisko nozīmi, kultūras dzīvi un mākslas mantojumu.
2024. gadā uzmanības centrā būs Bādišle Austrijā, Būdē Norvēģijā un Tartu Igaunijā. Eiropas kultūras galvaspilsētām nav jābūt lielām pilsētām, kurās mīt daudz iedzīvotāju. Šogad šis tituls ir piešķirts trīs mazākajām apdzīvotām vietām programmas vēsturē.
Katra no tām unikālā veidā apvieno mantojumu, vēsturi un mākslinieciskās inovācijas, ļaujot ieskatīties Eiropas krāšņajā mantojumā. Apmeklēsim tās visas virtuāli un iepazīsim šo pilsētu kultūras mantojumu.
Bādišle, Austrija
Bādišle atrodas Zalckammergūta reģionā, Austrijas Alpos. To veido 23 pašvaldības, un visas kopā tās lepojas ar kultūras galvaspilsētas titulu.
Bādišle ir ar impērijas laika vēsturi slavena SPA pilsēta. 1849. gadā Austrijas imperators Francis Jozefs I izvēlējās šo pilsētu savai vasaras rezidencei. Tās elegantā arhitektūra un gleznainās ainavas atspoguļo Austroungārijas monarhijas bagātību un varenību.
Francis Jozefs un viņa sieva, Austrijas ķeizariene Elizabete (pazīstama kā Sisi), vasaras pavadīja Kaiservillas savrupmājā.
Tieši šajā villā 1914. gadā Francis Jozefs parakstīja Austrijas un Ungārijas deklarāciju par karu pret Serbijas Karalisti, tā uzsākot Pirmo pasaules karu.
Taču šis reģions bija nozīmīgs jau ilgu laiku pirms Pirmā pasaules kara. Tajā ir arī bagāts bronzas un dzelzs laikmeta mantojums.
Šī reģiona ezera krastā atrodas Halštates ciemats, kuram par godu ir nodēvēta vesela dzelzs laikmeta ēra – šo periodu sauc par Halštates kultūru (850. līdz 500. gads p.m.ē). 19. gadsimtā lielas aizvēsturiskas kapsētas arheoloģiskajos izrakumos tika atklāti darbarīki un citi artefakti, kas saistīti ar tuvējām sāls raktuvēm.
Šis reģions ir iedvesmojis daudzus māksliniekus, jo īpaši Gustavu Klimtu, kurš pavadīja vasaras pie Aterezera, gleznojot daudzus mākslas darbus, kuru iedvesmas avots ir ezera dabiskā vide.
Zalckammergūta reģions Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā plāno koncentrēties uz četrām jomām: vara un tradīcijas, kultūra attīstībā, Zalckammergūts visiem un “Globalokal”. Šo Zalckammergūts 2024 aktivitāšu mērķis ir savienot aizvēsturisko, impērijas un nesenāku vēsturi ar nākotni.
Būdē, Norvēģija
Reizi trijos gados arī apdzīvotas vietas ārpus Eiropas Savienības tiek aicinātas piedalīties konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Būdē ir pilsēta Norvēģijas ziemeļos, un tā ir vistālāk uz ziemeļiem esošā vieta, kura ieguvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.
Būdē, kas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, ieskauj elpu aizraujošas ainavas, un tajā dzīvo aptuveni 50 000 iedzīvotāju.
No ciema par pilsētu tā attīstījusies 19. gadsimta sākumā, pateicoties zvejniecībai un jūrniecībai. Būdē ir arī Norvēģijas Karalisko gaisa spēku bāze, un te atrodas Norsk luftfartsmuseum (Norvēģijas Aviācijas muzejs).
Mūsdienās Būdē atrodas Fram Kino, pirmais kinoteātris Norvēģijā, kas tika atvērts 1908. gadā. Šī pilsēta lepojas arī ar futbola klubu Bodø/Glimt, vistālāk uz ziemeļiem esošo klubu, kas uzvarējis Eiropas nacionālās līgas sacensībās. Šis klubs ir arī uzvarējis Norvēģijas čempionātā Eliteserien 2020., 2021. un 2023. gadā.
2024. gadā Būdē un visā Nordlendas reģionā notiks vairāk nekā 1000 pasākumu, koncertējoties uz jauniešiem.
Būdē šie pasākumi galvenokārt notiks 2014. gadā atvērtajā Stormen Kulturkvartalet (Stormen kultūras kvartālā) un tā koncertzālē, teātrī un bibliotēkā.
Tartu, Igaunija
Tartu ir otrā lielākā Igaunijas pilsēta, pazīstama arī kā valsts intelektuālais kapitāls. 1632. gadā dibinātā Tartu Universitāte ir vecākā universitāte Igaunijā.
Tartu rakstītā vēsture aizsākas 5. gadsimtā. 7. gadsimtā Tome pakalnā jau bija uzcelti nocietinājumi, un viduslaikos tur atradās arī bīskapa pils.
Mūsdienās uz Tome pakalna atrodas arī tādi apskates objekti kā Tartu katedrāle, Igaunijas Augstākā tiesa un Eņģeļu tilts.
Gadsimtu gaitā Tartu ir valdījuši zviedri, poļi un krievi, un tās nosaukums ir mainījies – Tērbata, Dorpata un Jurjeva. Igaunijai atgūstot neatkarību 1918. gadā, pilsēta nosaukta par Tartu.
Tartu kultūra ir krāšņa. Tartu Kunstimuuseum (Tartu Mākslas muzejs) piedāvā daudzveidīgu igauņu mākslas kolekciju, kas atspoguļo tautas māksliniecisko attīstību dažādos laikmetos. Šeit atrodas Eesti Spordi- ja Olümpiamuuseum (Igaunijas Sporta un Olimpiskais muzejs) un Tartu Linnaajaloo Muuseumid (Tartu pilsētas muzejs).
1870. gadā dibinātais Vanemuine teātris ir viens no vecākajiem teātriem Igaunijā.
2024. gadā Tartu plāno rīkot virkni pasākumu, izstāžu un aktivitāšu, kas saistītas ar koncepciju “Izdzīvošanas māksla”. Te notiks vairāk nekā 1000 pasākumu, stāstot par zināšanām, prasmēm un vērtībām, kas nākotnē uzlabos mūsu dzīvi.
Galvenais attēls ir kolāža: Deivida Makgregora “Bad Ischl and Traun River”, Frankemana “Nyholmsundet” un Irēnas Trummeres “Tartukesklinn” (visu attēlu avots: Wikimedia Commons).
