- Izstāde: Žana Monē māja
- Žans Monē — Eiropas tēvs un dibinātājs
Žans Monē (dzimis 1888. gadā) visu dzīvi strādāja pie tā, lai savstarpēji tuvinātu Eiropas valstis. Šodien viņu uzskata par vienu no svarīgākajām personībām Eiropas integrācijas vēsturē. Sākumā strādājis ģimenes konjaka uzņēmumā, Monē Pirmā pasaules kara laikā iesaistījās sabiedroto spēku sadarbības organizācijās. Viņu iecēla par Tautu Savienības ģenerālsekretāra vietnieku, bet vēlāk viņš sāka karjeru starptautiskajā banku nozarē. 1940. gadā, Eiropā sākoties jaunam karam, Monē nāca klajā ar ierosinājumu, kā uzveikt nacistus, — izveidot ciešu savienību starp Franciju un Lielbritāniju. Lai gan projektu īstenot neizdevās, Monē turpināja cīnīties par demokrātiju — Vašingtonā viņš vadīja darbu pie “Uzvaras programmas”.
Pēc 1945. gada strādādams Francijas Vispārējās plānošanas komisijā pie Francijas modernizācijas un attīstības plāna, viņš uzskatīja, ka valsts labklājību un drošību var panākt tikai, savstarpēji tuvinot Eiropas valstu tautsaimniecības. Aukstajam karam pieņemoties spēkā, Monē bija skaidrs, ka vienīgais veids, kā starp Eiropas valstīm panākt īstenu solidaritāti, ir izveidot tādu Eiropas struktūru, kurā būtu integrētas svarīgākās nozares. Tā, soli pa solim virzoties uz priekšu un atsakoties no suverenitātes par labu pārvalstiskām struktūrām, tika likti pamati tā dēvētajai Monē metodei jeb Kopienas metodei. Tās īstenošanai bija vajadzīga nelokāma ticība, kopīgs darbs pie kopīgu interešu realizēšanas un ļoti liela organizētība.
- gadā Monē Francijas ārlietu ministram Robēram Šūmanam (Robert Schuman) ierosināja ideju apvienot Rietumeiropas valstu ogļu un tērauda rūpniecības vienotā sistēmā un izveidot Augsto iestādi, kas šīs stratēģiski svarīgās nozares pārvaldītu tieši un neatkarīgi. Augstajai iestādei būtu jārīkojas kopīgās interesēs un jāiestājas pret atsevišķu valstu interesēm. Apvienojot ogļu un tērauda ražošanu, jauns Francijas un Vācijas karš kļūtu neiedomājams un praktiski neiespējams. Tādējādi varētu novērst, ka vēl jebkad atkārtotos Eiropā nupat pieredzētais kara posts. Šis sapnis kļuva par realitāti: 1951. gadā tika dibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK). Žanam Monē tas nozīmēja pirmo soli ceļā uz “Eiropas Savienotajām Valstīm”.
Monē kļuva par pirmo priekšsēdētāju EOTK Augstajai iestādei, kas atradās Luksemburgā. Viņš stingri iestājās par Eiropas Aizsardzības kopienas ideju, cerot, ka reiz būs iespējams radīt jaunu politisku sistēmu un uz tās pamata izveidot Eiropas armiju. Tomēr, Francijai baidoties no valstiskās suverenitātes zaudēšanas, viņa projekts cieta neveiksmi. Tas noveda pie Monē atkāpšanās 1955. gadā, tomēr viņš nepadevās un izveidoja Eiropas Savienoto Valstu rīcības komiteju. Tās locekļi bija politiskie un arodbiedrību līderi, un tā darbojās kā lobijs, vairāk nekā 20 gadus aktīvi tiekdamās uz mērķi radīt apvienotu Eiropu. Pēc Monē ierosmes tika radīta Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). Viņš arī aktīvi iestājās par Apvienotās Karalistes pievienošanos Eiropas Kopienām un vienas valūtas ieviešanu Eiropā. Viņš atbalstīja to, ka 1974. gadā tiek izveidota Eiropas valstu un to valdību vadītāju padome (Eiropadome), kurā pulcējas Eiropas valstu vadītāji, lai kopīgi strādātu visu Eiropas iedzīvotāju labā. Žans Monē nomira 1979. gadā dažus mēnešus pirms pašām pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, par kuru rīkošanu viņš bija dedzīgi iestājies.