Izstāde
Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados Eiropas iestādes aizvien intensīvāk sāka strādāt Briselē. Jau 80. gadu sākumā faktiski bija ieviesta šodien ierastā kārtība, proti, Parlamenta komiteju darbs un grupu sanāksmes notiek Briselē. Galvenās plenārsēdes joprojām notiek Strasbūrā, taču Briselē regulāri tiek rīkotas papildu sesijas. Pirmā oficiālā plenārsēde Briselē notika 1993. gada 29. un 30. septembrī.
SPAAK ēka
1993. gadā durvis vēra SPAAK ēka, kas nosaukta bijušā Beļģijas premjerministra Pola Anrī Spāka (Paul-Henri Spaak) vārdā. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem vienotas Eiropas veidotājiem. Šajā ēkā atrodas Briseles sēžu zāle, kur deputāti regulāri sanāk uz īso sesiju plenārsēdēm.
Pols Anrī Spāks dedzīgi atbalstīja Eiropas ideju. Tieši viņa ieguldījums, vēl jo vairāk Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Kopējās asamblejas priekšsēdētāja amatā, lielā mērā noteica Eiropas iestāžu veidošanās procesu.
Šīs [Eiropas politiskās kopienas] līguma projekts nav tikai aizkustinoša izlīguma vēsts — tas ir apliecinājums, ka mēs droši raugāmies nākotnē.
Pols Anrī Spāks, 1953. gada 9. martā
Palais des Congrès (Kongresu pils) Līdz 1993. gadam Eiropas Parlaments uz īso plenārsesiju Briselē sanāca tikai vienu reizi — tas notika Kongresu pilī 1983. gada 27. un 28. aprīlī.