Izstāde
Eiropas Savienība iesoļo jaunajā tūkstošgadē. Plenārsēdē tiek uzņemti viesi, kas runā par pamatīgām pārmaiņām, kuras skar cilvēkus gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām — sākot ar ES paplašināšanos un beidzot ar cilvēktiesību aizstāvību visā pasaulē.
2001. gada 14. marts: Anna Linde (Anna Lindh)
Padomes priekšsēdētāja Anna Linde plenārsēdē uzrunāja Parlamentu 2011. gadā laikā, kad Zviedrija pildīja Eiropas Savienības prezidentvalsts pienākumus. A. Linde izpelnījās ievērību, pateicoties darbam diplomātijas laukā, kas palīdzēja novērst karu tolaik bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. 2003. gadā viņa gāja bojā pēc uzbrukuma kādā no Stokholmas tirdzniecības centriem.
(..) Darbs un labklājība — tie ir Eiropas pilsoņiem vissvarīgākie jautājumi. Ja mums neizdosies, tad augs bezdarbs, ksenofobija un sabiedrība sašķelsies vēl vairāk, un līdz ar to zudīs arī ticība Savienībai.
Anna Linde, 2001. gada 14. martā
Konstitucionālā līguma projekts
Valerī Žiskārs d'Estēns (Valéry Giscard d’Estaing), kurš vadīja Eiropas Konventu par Eiropas nākotni, 2003. gada 3. septembrī iepazīstināja Parlamentu ar projektu Līgumam par Konstitūciju Eiropai.
Esam sējuši sēklas, un tas ir svarīgākais pavasara darbs. Kā jau teicām, mēs ceram, ka no šīm sēklām izaugs īsti eiropieši, eiropiešu prototips.
Valerī Žiskārs d'Estēns
2003. gada Saharova balva: Kofi Annans (Kofi Annan) un ANO personāls
Parlamenta priekšsēdētājs Patriks Kokss pasniedza ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam 2003. gada Saharova balvu.
Savā garajā vēsturē Eiropa ir piedzīvojusi gaužām daudz karu, tirānijas un neizmērojamu ciešanu. Taču šo nedienu vietā eiropieši ir likuši cerību pilnu nākotni. Jūs esat tiekušies pēc miera caur daudzpusību. Un šodien Eiropas Savienība spoži izstaro iecietības, cilvēktiesību un starptautiskās sadarbības gaismu.
Kofi Annans, 2004. gada 29. janvārī
2004. gada paplašināšanās kārta
2004. gada 1. maijā Eiropas lielākajā paplašināšanās kārtā Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas dalībvalstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
2006. gada 26. septembris: Elena Džonsone Serlīfa (Ellen Johnson Sirleaf)
Libērijas Republikas prezidente Elena Džonsone Serlīfa, uzstājoties Parlamentā, runāja par centieniem “no trauksmainās pagātnes pelniem celt jaunu Libēriju ar cerības un apsolījuma nākotni”.
Pirmā LUX kino balva
Kopš 2007. gada katru gadu tiek pasniegta LUX kino balva, ko saņem Eiropas filmas, kuras rosina diskusijas par aktuāliem politiskiem un sociāliem jautājumiem un atspoguļo Eiropas identitāti un vērtības. Pirmo LUX kino balvu svinīgā ceremonijā Strasbūrā 2007. gada 24. oktobrī saņēma Fatihs Akins (Fatih Akin) par filmu “Auf der anderen Seite” (“Otrā pusē”). No kreisās uz labo pusi: Klauss Maeks (Klaus Maeck), Hanna Šigula (Hanna Schygulla), Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Peterings (Hans-Gert Pöttering).
Eiropas Savienības Pamattiesību harta
2007. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments parakstīja ES Pamattiesību hartu.
Eiropas Parlamenta 50. gadadiena
2008. gada 12. martā Eiropas Parlaments Strasbūrā svinēja savu 50. gadadienu.
2008. gada 24. septembris: Patriarhs Bartolomejs I
Viņa Svētība ekumēniskais patriarhs Bartolomejs I uzrunāja Eiropas Parlamentu 2008. gada 24. septembra plenārsēdē. Viņš sacīja:
Šeit, šajā Eiropas Parlamenta lielajā sēžu zālē (..), jūs esat atzinuši, cik svarīgs ir kultūru dialogs, sevišķi laikā, kad vēsturiskas pārmaiņas Eiropā notiek katrā valstī un pie katras sabiedrības robežas.
2008. gada 8. oktobris: Ingrīda Betankūra (Íngrid Betancourt)
2008. gada 8. oktobrī — gadā, kad tika atzīmēta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadiena — ar emocionālu uzrunu par savu nolaupīšanu Parlamentā uzstājās politiķe un pretkorupcijas aktīviste no Kolumbijas Ingrīda Betankūra, kura uzsvēra, “cik ļoti pasaulei ir svarīgi, lai Eiropa neklusētu”.
Saharova balvas 20. gadadiena
2008. gada 17. decembrī tika atzīmēta Saharova balvas 20. gadadiena. Balva tika piešķirta aktīvistam Hu Dzja (Hu Jia), kurš pievērsa pasaules uzmanību slaktiņam Tjanaņmeņas laukumā, AIDS problēmām un cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.
Ceremonijā piedalījās Andreja Saharova atraitne Jeļena Bonnere.
Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam piekāpties, ja ir apdraudētas cilvēktiesības (..), jo tieši cilvēktiesības ir mūsu nākotnes un mūsu civilizācijas pamatu pamats.
Jeļena Bonnere, 2008. gada 17. decembrī