Izstāde
1990. gada 13. jūnijs: Nelsons Mandela (Nelson Mandela)
1990. gada jūnijā — tikai dažus mēnešus pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma — Eiropas Parlamentu apmeklēja Nelsons Mandela, lai saņemtu 1988. gada Saharova balvu.
Pieļauju, ka šajā kontinentā — gluži kā jebkurā citā — ir vienlīdz labi zināms, ko nozīmē rasisms. Eiropas tautas ir gan sējušas rasismu pret citām tautām, gan pašas cietušas no vājprātīgās un slepkavnieciskās rasistu ideoloģijas. Tāpēc jums nebūs šaubu par to, ka šī ideoloģija un prakse līdz necilvēcībai degradē gan rasistu, gan viņa upuri. Tā saslēdz abus ciešā konflikta un naida skāvienā. Galu galā tā ļaunākajā gadījumā neizbēgami noved pie genocīda un baisākajiem noziegumiem pret cilvēci.
Nelsons Mandela, 1990. gada 13. jūnijā
1993. gada 1. decembris: Ichāks Rabīns (Yitzhak Rabin)
Tikai dažus mēnešus pēc tam, kad bija parakstīta pirmā Oslo vienošanās, kas kalpotu par pamatu Izraēlas un Palestīnas konflikta risināšanai, Parlaments rīkoja svinīgu sanāksmi Izraēlas valsts premjerministra Ichāka Rabīna viesošanās reizē.
1993. gada 13. decembris: Jasirs Arafats (Yasser Arafat)
Pēc divām nedēļām Eiropas Parlamentu uzrunāja Palestīnas atbrīvošanas organizācijas vadītājs Jasirs Arafats.
1994. gada 8. marts: Vāclavs Havels (Václav Havel)
Vēsture ir metusi mums izaicinājumu, ko varam pieņemt, ja vēlamies. Ja to neizdarīsim, varam zaudēt lielisku iespēju izveidot brīvas un miermīlīgas sadarbības kontinentu. Tikai tas, kurš neko nav mācījies no Eiropas gadu tūkstošiem ilgās vēstures, var aplami cerēt, ka vienā Eiropas daļā var mūžam būt klusums, miers un labklājība, neliekoties ne zinis par otru daļu.
Vāclavs Havels, 1994. gada 8. martā
1995. gada 17. janvāris: Fransuā Miterāns (François Mitterrand)
Nacionālisms — tas ir kara pieteikums! Karš nav tikai pagātnē, tas ar mums var notikt arī nākotnē! Un tieši mums — jums, dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta deputāti — turpmāk jākļūst par mūsu miera, mūsu drošības un mūsu nākotnes sargiem!
Fransuā Miterāns, 1995. gada 17. janvārī
1995. gada 19. janvāris: Žaks Delors (Jacques Delors)
Beidzot pildīt Komisijas priekšsēdētāja pienākumus, Žaks Delors 1995. gada 19. janvārī atvadoties uzrunāja Parlamentu. Komisijas priekšsēdētāja amatā viņš raudzījās, kā tiek veidots vienotais tirgus, kā tiek īstenots Māstrihtas līgums, kā veidojas ekonomiskā un monetārā savienība un kā sāk darboties programma “Erasmus”.
Saņemieties, nezaudējiet dūšu — vēl nāks Eiropas pavasaris!
Žaks Delors, 1995. gada 19. janvārī
1995. gada 11. jūlijs: Žaks Širaks (Jacques Chirac)
1995. gada jūlijā Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka viesošanās reizē Parlamenta deputāti protestēja pret Francijas lēmumu atsākt kodolizmēģinājumus Mururoa atolā.
1998. gada 20. oktobris: Džons Hjūms (John Hume)
Miera aktīvists un bijušais Parlamenta deputāts Džons Hjūms saņēma Nobela Miera prēmiju par savu ieguldījumu, cenšoties rast miermīlīgu risinājumu ieilgušajam konfliktam Ziemeļīrijā. Par šiem nopelniem Parlaments viņu godināja 1998. gada 20. oktobra plenārsēdē.
Mācība, kas jāgūst mums visiem, ko guvušas Eiropas tautas un ko mēs gūstam Ziemeļīrijā: atšķirīgais — vai tā būtu rase, reliģija vai pilsonība — ir nejaušība, ko iegūstam piedzimstot. Par atšķirīgo nav jāstrīdas, atšķirīgais ir jārespektē.
Džons Hjūms, 1998. gada 20. oktobrī
Džons Hjūms uzrunā Eiropas Parlamentu