Izstāde
Katru gadu Eiropas Parlamentā viesojas valstu vadītāji, ievērojamas personas un reliģisko konfesiju vadītāji, turklāt Parlaments rīko īpašus pasākumus, lai atzīmētu Eiropai vēsturiski nozīmīgus brīžus. Tā ir lieliska iespēja pievērst plašsaziņas līdzekļu uzmanību politiskām aktualitātēm un veicināt sabiedrības izpratni par to, cik liela nozīme ir šīs pasaulē unikālās iestādes darbībai un mērķiem.
1981. gada 16. decembris: Mārgareta Tečere (Margaret Thatcher)
Mārgareta Tečere bija pirmā Eiropadomes priekšsēdētāja, kas uzrunāja Eiropas Parlamentu, lai sniegtu pārskatu par dalībvalstu vadītāju diskusijām.
1984. gada 14. februāris: “Spinelli plāns”
Parlamenta deputāta Altjēro Spinelli (Altiero Spinelli) vadībā tapa Eiropas Parlamenta priekšlikums līgumam par federālu Eiropas Savienību jeb tā dēvētais Spinelli plāns, ko Parlaments pieņēma 1984. gadā.
Ceļš, kas ejams, nav ne viegls, ne drošs. Taču šis ceļš ir jāiet, un mērķis tiks sasniegts.
Altjero Spinelli
1985. gada 8. maijs: Ronalds Reigans (Ronald Reagan)
1985. gada 8. maijā Eiropas Parlamentu plenārsēdē uzrunāja ASV prezidents Ronalds Reigans. Savā dienasgrāmatā R. Reigans par šo vizīti rakstīja:
Mans vadmotīvs bija “brīvība strādā”, un es apzinājos, ka šāda parlamenta pastāvēšana ir teju brīnumaina.
Kopīgā deklarācija pret rasismu un ksenofobiju
1986. gadā Komisija, Padome un Parlaments pieņēma Kopīgo deklarāciju pret rasismu un ksenofobiju un tajā
asi nosodīja jebkādu neiecietību, naidīgumu un spēka pielietošanu pret cilvēkiem vai cilvēku grupām rases, reliģijas, kultūras, sociālu vai nacionālu atšķirību dēļ.
1988. gada 11. oktobris: pāvests Jānis Pāvils II
Pāvests Jānis Pāvils II pauda stingru Vatikāna atbalstu vienotas Eiropas veidošanai — miermīlīgam procesam, kurš vieno tautas un dod cerību staru visai pasaulei.
Šodienas Eiropai šis pilnīgi noteikti ir zīmīgs laiks. Tas ir miera un sadarbības laiks, ko stabili veidojušas dalībvalstis, kuras gadsimtiem ilgi ir šķiedušas spēkus savstarpējos karos, cenšoties gūt virsroku pār citiem.
pāvests Jānis Pāvils II, 1988. gada 11. oktobrī
