Kā veidojas Eiropa
Kas noticis kopš 2019. gada vēlēšanām?
Lūk, kas ir mainījies Eiropā
Lūk, kas ir mainījies Eiropā
Kopš pēdējām vēlēšanām ES un tās partneri ir saskārušies ar daudzām problēmām, sākot ar Covid-19 pandēmiju un beidzot ar konfliktiem visā pasaulē, tostarp Krievijas karu pret Ukrainu, kurš norisinās pie ES robežām.
Eiropas Parlaments atbalsta Ukrainu jau kopš 2022. gada, kad Krievija šajā valstī uzsāka nelikumīgu pilna mēroga iebrukumu.
Lai veicinātu Eiropas Savienības attīstību un palīdzētu atgūties no pandēmijas, ir izveidots instruments Next Generation EU, kas šim mērķim nodrošina vairāk nekā 800 miljardus eiro. Citas ES programmas atbalsta pētniecību (“Apvārsnis Eiropa”), ieguldījumus (“InvestEU”), apmaiņu izglītības jomā (“Erasmus+”) un veselības aprūpi (“ES — veselībai”).
Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, EP deputāti ir pieņēmuši Eiropas Klimata aktu. Saskaņā ar to ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Parlaments ir apstiprinājis ES aizliegumu attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Kopš 2021. gada dalībvalstu tirgos nedrīkst pārdot plastmasas traukus un galda piederumus, salmiņus, balonu kātiņus un vates kociņus.
Ir nostiprināta arī patērētāju aizsardzība. Ir stājusies spēkā ES Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību personas datiem, kurus apstrādā Eiropas Savienībā vai ārpus tās esoši uzņēmumi. Digitālo tirgu aktā ir skaidri izklāstīti noteikumi lielām platformām. Noteikumu mērķis ir nepieļaut, ka šīs platformas uzņēmumiem un patērētājiem piemēro negodīgus nosacījumus. Savukārt Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir aizsargāt lietotājus no kaitīga un nelikumīga satura un izveidot drošākas tiešsaistes tirdzniecības vietas un pārredzamas platformas.
EP deputāti ir arī apstiprinājuši pasaulē pirmos visaptverošos tiesību aktus mākslīgā intelekta jomā — Mākslīgā intelekta aktu. Tajā ir ieviesti noteikumi lieliem, ietekmīgiem mākslīgā intelekta modeļiem, lai nodrošinātu, ka tie nerada sistēmiskus riskus Eiropas Savienībai. Tie arī garantē stingrus aizsardzības pasākumus iedzīvotājiem un demokrātijām, lai neļautu publiskām iestādēm tehnoloģijas izmantot ļaunprātīgi.