Kā veidojas Eiropa
Eiropas robežu maiņa: 20. gadsimta 90. gadi
Nākotne citādā Eiropā
Nākotne citādā Eiropā
20. gadsimta 90. gados turpināja attīstīties Eiropa bez robežām. Kopienai pievienojās jaunas valstis, tika izveidots vienotais tirgus un ieviesta bezrobežu ceļošana un eiro. Kā tas ietekmēja vēlētāju balsis vēlēšanās?
1994. gads: jauna Eiropa ar jaunu līgumu
Kopš pēdējām vēlēšanām pasaule pie Eiropas Savienības robežām bija mainījusies līdz nepazīšanai. Vācija bija atkalapvienojusies, savukārt Dienvidslāvijas sabrukums radīja spriedzi, kas turpmākajā desmitgadē noveda pie vardarbīgiem kariem.
Berlīnes mūra krišanu 1989. gada 9. novembrī veicināja miermīlīgas demonstrācijas un protesta gājieni, ko rīkoja jaunizveidotas Austrumvācijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Miermīlīgā revolūcija bija par pamatu vairākiem notikumiem, sākot ar “Solidarność” kustību Polijā, Paneiropas pikniku Ungārijā, Samta revolūciju Čehoslovākijā un beidzot ar Baltijas ceļu un vardarbīgo revolūciju Rumānijā. Visā Centrāleiropā un Austrumeiropā cilvēki izgāja ielās, lai miermīlīgi un vienoti iestātos par demokrātiju, pārvietošanās brīvību un tiesiskumu.
Eiropas Savienībā turpinājās integrācija. Tika parakstīts Māstrihtas līgums. Šis ir svarīgs pavērsiens, kas ievieš skaidrus noteikumus par turpmāko vienoto valūtu, kā arī par ārpolitiku un drošības politiku un ciešāku sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā. Līdz ar koplēmuma procedūras ieviešanu pieauga Parlamenta loma lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt Eiropas Parlamentam ir jāapstiprina Eiropas Komisija, pirms tā var stāties amatā.
1993. gadā ar 12 ES dalībvalstīm darbību sāka vienotais tirgus. Cilvēki varēja brīvi pārvietoties starp vienotā tirgus valstīm, turklāt pārvietošanās brīvība attiecās arī uz precēm, pakalpojumiem un kapitālu. Mūsdienās vienotajā tirgū ir visas 27 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
Pirmo reizi ES pilsoņi varēja balsot savā dzīvesvietas valstī, pat ja viņiem nebija šīs valsts pilsonības. Pilsoņu iespēja īstenot savas demokrātiskās tiesības neatkarīgi no tā, kurā ES valstī viņi dzīvo, bija solis ceļā uz patiesu Eiropas demokrātiju.
1999. gads: robežu pārvarēšana Eiropā
Eiropas vēlēšanās pirmo reizi piedalījās vēlētāji no Austrijas, Somijas un Zviedrijas.
1999. gada martā, pakļaujoties Eiropas Parlamenta spiedienam, atkāpās Žaka Santēra vadītā Eiropas Komisija.
1999. gada maijā stājās spēkā Amsterdamas līgums, kas vienkāršo un paplašina koplēmuma likumdošanas procedūru. Tādējādi arī Parlaments līdztekus Padomei daudzās jomās kļūst par likumdevēju. Tikmēr pie apvāršņa jau bija manāma paplašināšanās uz Eiropas austrumiem.
Pirmajās septiņās valstīs — Beļģijā, Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā un Vācijā — stājās spēkā Šengenas līgums (1995. gadā). Ceļotāji nu varēja pārvietoties starp šīm valstīm bez pasu kontroles.
Visvairāk vēlētājus satrauca nodarbinātības jautājumi, tiem sekoja narkotiku un noziedzības apkarošana un vides un patērētāju aizsardzības politika. Sabiedrībai būtiska šķiet arī krīze Kosovā.