Izstāde
Saharova balvas nolikumu pieņēma 1988. gada jūlijā. Tajā bija noteikts, ka laureāts saņem 5000 ECU, turklāt kandidēt uz balvu varēja ikviens neatkarīgi no valstspiederības un dzīvesvietas. Nolikumā arī bija noteikts, ka Eiropas Parlaments palīdz publicēt laureāta rakstiskos darbus. Lai kļūtu par Saharova balvas kandidātu, bija jāiegūst vismaz 25 Eiropas Parlamenta deputātu atbalsts. Pēc tam Parlamenta Politikas lietu komiteja paplašinātajam prezidijam ierosināja trīs kandidātus, nepieciešamības gadījumā iepriekš apspriežoties ar pašu Andreju Saharovu. Tad prezidijs izraudzījās laureātu. Saharova balvu pasniedza Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs plenārsesijas laikā. Gadu gaitā balvas vērtība ir pakāpeniski pieaugusi līdz 50 000 eiro, tādējādi apliecinot atzinību cilvēktiesību aizstāvju darbam visā pasaulē.
Taču tās nebija vienīgās izmaiņas. 2003. gadā Saharova balvas nolikumā tika ieviestas būtiskas izmaiņas. Tās ierosināja Vācijā ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Elmārs Broks (Elmar Brok), kurš tobrīd bija Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības politikas komitejas priekšsēdētājs. Lai paplašinātu balvas darbības jomu, tika nolemts, ka balvai jāgodina īpašs sasniegums (intelektuāls vai māksliniecisks darbs vai aktīvs ieguldījums tajā) cilvēktiesību un pamatbrīvību (jo īpaši vārda brīvības) aizsardzības jomā.
Balvu tagad var saņemt arī par minoritāšu tiesību aizsardzību, starptautisko tiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu. Kandidātus var atbalstīt politiskā grupa, taču katrs Eiropas Parlamenta deputāts var paust atbalstu tikai vienam kandidātam. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas uzdevums ir ierosināt trīs kandidātus Priekšsēdētāju konferencei, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Priekšsēdētāju konference pēc tam izraugās laureātu. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos ir pieaudzis Eiropas Parlamenta deputātu skaits, tāpēc tagad, lai varētu kļūt par balvas kandidātu, ir jāiegūst atbalsts no vismaz 40 deputātiem.
