- Izstāde: Saharova balva, Eiropas Parlaments un cilvēktiesības visā pasaulē
- Andreja Saharova dzīve
Andrejs Dmitrijevičs Saharovs dzimis 1921. gada 21. maijā Maskavā zinātnieku ģimenē un vēlāk savā dzimtajā pilsētā studējis fiziku Lomonosova Universitātē. Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja laboratorijā, kurā tika izstrādāti kodolieroči. Saharovam bija būtiska loma Padomju Savienības pirmās ūdeņraža bumbas izstrādē, kura pirmo reizi tika izmēģināta 1953. gada augustā. Saharovs bija Padomju Savienības paraugpilsonis, Ļeņina balvas 1950. gada laureāts un jaunākais PSRS Zinātņu akadēmijas loceklis.
Viņu dēvēja par Padomju Savienības ūdeņraža bumbas tēvu, un komunistiskais režīms viņu apbalvoja par viņa ieguldījumu Padomju Savienības kodolenerģētikā. Tomēr Saharovu pārņēma aizvien lielākas raizes par kodolizmēģinājumu pieaugošo skaitu. Viņš sāka arvien vairāk aizdomāties par šo tematu un pakāpeniski kļuva par disidentu. Sākotnēji Saharovs cīnījās pret bruņošanās sacensību, taču drīz vien viņš pilnībā nodevās cilvēktiesību aizsardzībai un brīvības veicināšanai. Viņš kļuva par vienu no Padomju Savienības vadošajiem citādi domājošajiem intelektuāļiem.
- gadā Saharovs slepeni publicēja eseju “Pārdomas par progresu, mierīgu līdzāspastāvēšanu un intelektuālo brīvību”, kurā viņš iestājās par mierīgas līdzāspastāvēšanas stratēģijas nostiprināšanu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienību. Saharovs arī publiski aizstāvēja politieslodzītos un 1970. gadā nodibināja Cilvēktiesību un politisko represiju upuru aizstāvības komiteju. Saharova pārliecības dēļ padomju režīms izvērsa pret viņu aizvien lielākas represijas un viņš kļuva par dzēlīgu preses uzbrukumu upuri.
- gadā Saharovam piešķīra Nobela Miera prēmiju, bet, tā kā viņam bija aizliegts izbraukt no Padomju Savienības, apbalvošanas ceremonijā Oslo balvu sava vīra vārdā saņēma Andreja Saharova sieva Jeļena Bonnere. 1980. gadā viņam tika atņemti visi goda tituli un piespriests mājas arests līdz 1986. gadam. Taču, valdībai glastnostj politikas ietekmē atslābstot, viņš tika ievēlēts Zinātņu akadēmijas prezidijā. 1989. gadā Saharovs kļuva par Padomju Savienības Tautas deputātu kongresa locekli. Tā paša gada 14. decembrī viņš 68 gadu vecumā Maskavā mira.