- Izstāde: Saharova balva, Eiropas Parlaments un cilvēktiesības visā pasaulē
- Laureāti 2010 - 2014
Giljermo Farinjass (Guillermo Fariñas) — 2010. gads, Kuba
Piesakot vairākus badastreikus, psiholoģijas doktors, žurnālists un politiskais disidents Giljermo Farinjass centās mierīgā ceļā panākt Kubā politiskas pārmaiņas un vārda brīvību.
Mēs esam pārmaiņas.
Muhameds Buazizi (Mohamed Bouazizi) — 2011. gads, Arābu pavasaris, Tunisija
Tunisieša Muhameda Buazizi pašsadedzināšanās, tādējādi paužot protestu pret korupciju un plašo bezdarbu valstī, iedvesmoja “jasmīnu revolūciju” Tunisijā.
Ali Ferzats (Ali Ferzat) — 2011. gads, Arābu pavasaris, Sīrija
Politiskās satīras un karikatūru autors Ali Ferzats ar savos darbos pausto kritiku pret Sīrijas režīmu un tā biedējošajiem drošības spēkiem pārbaudīja vārda brīvības robežas Sīrijā.
Asma Mahfūza (Asmaa Mahfouz) — 2011. gads, Arābu pavasaris, Ēģipte
Sociālajos tīklos paustie Ēģiptes iedzīvotājiem adresētie Asmas Mahfūzas aicinājumi uz miermīlīgu pulcēšanos brīvības, cieņas un cilvēktiesību aizsardzības vārdā rosināja Ēģiptes tautas sacelšanās kustību.
Es ļoti lepojos ar visiem mocekļa nāvē bojā gājušajiem arābu revolūcijas cīnītājiem. Mēs viņiem neliksim vilties, mēs turpināsim ceļu (..)
Ahmeds El Senusi (Ahmed al-Senussi) - 2011,
Lībijas militārās diktatūras represiju pretinieks Ahmeds El Senusi iestājas par iekļaujošu izlīgumu kā vienīgo ceļu uz mieru un demokrātiju Lībijā.
Razana Zaituneha (Razan Zaitouneh) — 2011. gads, Arābu pavasaris, Ēģipte
Žurnāliste un juriste Razana Zaituneha nosodīja cilvēktiesību pārkāpumus Sīrijā. Viņas cīņa par brīvību un demokrātiju pārtrūka līdz ar viņas nolaupīšanu 2013. gadā.
Džafars Panahi (Jafar Panahi) — 2012. gads, Irāna
Godalgotais Irānas filmu veidotājs Džafars Panahi savos darbos atmasko netaisnību un represijas. Viņš iestājas par māksliniecisko brīvību un nosoda nāvessoda piemērošanu.
Manos darbos atspoguļojas manas dzīves laikā izveidojusies personīgā realitātes un dzīves uztvere un uzkrātā ontoloģiskā pieredze konkrētajā apkārtējā sabiedrībā.
Nasrina Sotudeha (Nasrin Sotoudeh) — 2012. gads, Irāna
Irānas cilvēktiesību juriste un aktīviste Nasrina Sotudeha aizstāv reliģiskās minoritātes, sievietes, nepilngadīgos un protestētājus pret tādiem valdošā režīma pāridarījumiem kā krāpšana vēlēšanās, nāvessoda piemērošana un spīdzināšana.
Malala Jusafzaja (Malala Yousafzai) — 2013. gads, Pakistāna
Malalai Jusafzajai bija tikai 11 gadi, kad viņa sāka cīņu par meiteņu tiesībām uz izglītību un pret kustības “Taliban” ekstrēmismu Pakistānā. No šīs cīņas viņu nespēja atturēt pat atentāta mēģinājums 2012. gadā.
Šiem bērniem nevajag iPhone, Xbox, PlayStation vai šokolādes. Viņu vienīgā vēlme ir grāmata un pildspalva.
Deniss Mukvege (Denis Mukwege) — 2014. gads, Kongo Demokrātiskā Republika
Ārsts Deniss Mukvege savu dzīvi ir veltījis, lai savā dzimtajā Kongo palīdzētu rehabilitēt desmitiem tūkstošus sieviešu, kuras cietušas no izvarošanas un brutālas seksuālas vardarbības, un vēl daudz vairāk sieviešu, kuras ir pakļautas šādas vardarbības draudiem.
Taisnīgumam jābūt arī miera procesa pamatā, turklāt ir svarīgi pastiprināt cīņu pret nesodāmību par vissmagākajiem noziegumiem, tostarp seksuālās vardarbības noziegumiem.