- Izstāde: Luīze Veisa — ar Eiropu sirdī
- Bērnība un jaunība: karš un miers
Luīze Veisa nāk pasaulē 1893. gada 25. janvārī Arasas pilsētā (Padekalē departamentā Francijā) kā vecākā no sešiem bērniem. Augstākās vidusšķiras Elzasas izcelsmes ģimenē valda patriotiskas, sekulāras republikāniskās vērtības. Viņas tēvs, prominents kalnrūpniecības inženieris, ir cēlies no Elzasas. Viņas māte, arī no Elzasas, dzimusi ebreju ģimenē ar saknēm Centrāleiropā. Pateicoties šādai ģimenes vēsturei, Luīze Veisa jau no agrīna vecuma apjauš Francijas un Vācijas vēstures bīstamos līkločus un sarežģītās attiecības.
Savu jaunību Luīze Veisa pavada Parīzē, saņemot stingru izglītību Francijas labākajās skolās. Neraugoties uz tēva iebildumiem, viņa 21 gada vecumā uzsāk studijas, vēlāk saņemot augstākās izglītības diplomu Oksfordas Universitātē un prestižu literatūras skolotājas kvalifikāciju (agrégation de lettres). Luīze nu var kļūt par skolotāju, taču viņas nākotne iegrozās citādi. 1914. gadā — viņas izlaiduma gadā — neatgriezeniski mainās gan Luīzes Veisas dzīve, gan visas Eiropas nākotne.
Neizdzēšamu ietekmi uz Luīzi atstāj Pirmais pasaules karš — nežēlīgās asinspirtis kaujas laukos un par kara upuri kļuvušās paaudzes ciešanas. Viņa noraida ienesīgas karjeras iespēju izglītības jomā un tā vietā atver nelielu kara hospitāli kaujās ievainoto kareivju ārstēšanai. Vēlāk viņa Francijas ziemeļos atver patvēruma centru, kurā tiek izmitināti karā cietušie.
Tomēr drīz vien Luīze jau raugās, kā vēl varētu likt lietā savas dotības. Debašu un ideju apmaiņu savaldzināta, viņa kļūst par žurnālisti. Luīzes Veisas pirmie raksti tiek publicēti Parīzes laikrakstos.