- Izstāde: Art Nouveau
- Saknes un atvases
Ievads
Jaunais novirziens Eiropā ieguva dažādus nosaukumus: Art Nouveau (Jugendstil), Modernista, Secession, Glasgow Style, stile Liberty, Szecesszió, un stile Floreale. Taču dažādajām nacionālajām interpretācijām bija vienojošas kopīgās iezīmes. Visā Eiropā bija aktuālas „Mākslas un amatu” (Arts & Crafts) kustības idejas un jūtama tās dizaina ietekme. Vispārējs Art Nouveau iedvesmas avots bija daba. Uz stikla traukiem, keramikas izstrādājumiem, interjera elementiem, kā arī grāmatās un ilustrācijās tika attēloti kukaiņi, piemēram, spāres un tauriņi, vēžveidīgie, rāpuļi, zivis, orhidejas, īrisi, ūdenslilijas, magones un daudzi eksotiski augi un dzīvnieki. Laikposmam raksturīga aizraušanās ar japāņu kultūru.
Mākslas un amati
Lielbritānijas „Mākslas un amatu” (Arts & Crafts) kustības radītājs bija tekstilizstrādājumu modelētājs, mākslinieks, rakstnieks, dzejnieks, izdevējs, arhitekts un sociālists Viljams Moriss (William Morris, 1834-1896). Viņa amatniecības ideāli un stilizētās augu un dzīvnieku formas iedvesmoja daudzus jūgendstila māksliniekus. Moriss, kurš bija cieši saistīts ar Prerafaelītu brālību un kuru iedvesmoja Raskina darbi, pauda noliedzošu attieksmi pret industrializācijas bezgaumīgā ražīguma vērtībām un dehumanizējošiem aspektiem. 1888. gadā pirmās izstādes rīkoja „Mākslas un amatu izstāžu biedrība” (Arts and Crafts Exhibition Society, prezidents Volters Kreins (Walter Crane)), bet K.R. Ešbijs (C.R. Ashbee) Londonas Īstendā izveidoja „Amatu ģildi un skolu” (Guild and School of Handicraft). Visā Eiropā uzplauka Mākslas un amatu kustības atzari, kurus vadīja tādas personības kā Karls un Karina Lāšoni (Carl un Karin Larsson) Zviedrijā, arhitekts Sārinens Helsinkos (Somijas 1900. gada paviljona autors) un Darmštates mākslinieku kolonija Vācijā.
Japānisms
19. gadsimta vidū beidzās Japānas ilgā noslēgšanās no Rietumu pasaules, un kopš 1862. gada Japānas amatnieku darbus varēja apskatīt pasaules izstādēs Londonā. Japānas mākslas ietekmi Rietumu pasaulē dēvē par japānismu. Japāņu ksilogrāfija, porcelāns, tekstilizstrādājumi un lakas apdare jūtami ietekmēja daudzas Rietumu mākslas kustības, tostarp arī jūgendstilu. Bambusi, karpas, glicīnijas un ķiršu ziedi ieņēma vietu dekoratīvo elementu klāstā. Zigfrīds Bings (Siegfried Bing, 1838-1905), Hamburgā dzimis vācietis, kas pieņēma Francijas pavalstniecību un kam kopš 19. gs. 70. gadiem piederēja importa-eksporta uzņēmums, bija ietekmīgā ikmēneša žurnāla „Le Japon Artistique” redaktors. 1895. gada decembrī viņš Parīzē atvēra galeriju. Viņa galerija tirgoja tādu dizaineru ražojumus kā Tifanī (Tiffany), Žoržs de Fērs (Georges de Feure), Eduārs Kolonna (Eduard Colonna) un Eižens Gaijārs (Eugene Galliard) juvelierizstrādājumus, gleznas, keramikas izstrādājumus, vitrāžas un mēbeles.
Dabas iedvesmotie
Vissvarīgākais jūgendstila iedvesmas avots bija daba. Jutekliskās līnijas un organiskās formas radīja ‘dabai piemītošo rāmo un mierīgo noskaņu. Analītiski precīzie rasējumi atspoguļoja arī bioloģijas un anatomijas sasniegumus. Brāļi Domi (Daum Frères) stikla izstrādājumu rasējumos nepastarpināti izmantoja Anrī Beržē (Henri Bergé) botānikas skices. Ernsts Hēkelis (Ernst Häckel, 1834-1919) bija vācu zoologs, Darvina teorijas atbalstītājs un britu zinātniskās ekspedīcijas „Challenger”, kuras mērķis bija pētīt jūras dzīļu vidi, konsultants. Viņa ceļojumos tapušie akvareļi un grafikas, kā ari 1904. gadā izdotais darbs „Kunstformen Der Natur” bija īsti naturālisma stila ilustrāciju meistardarbi.