Izstāde
Introduction
Jēdziens Art Nouveau tika pirmoreiz pieminēts presē 1884. gadā, kad Londonas iedzīvotāji drūzmējās pirmajā pazemes dzelzceļu sistēmā pasaulē, un Daimlers un Bencs gatavojās iepazīstināt ar savu automobili ar iekšdedzes dzinēju. Art Nouveau raksturīgās iezīmes, ieskaitot grezno dizainu, drīz izpaudās visur Eiropā. Jūgendstils bija visur: ēku konstrukcijā, tējnīcu iekārtojumā un jebkura veida sadzīves piederumos — no tērpiem līdz mēbelēm, grāmatām un žurnāliem.
Mode
„Vīnes darbnīcās” (Wiener Werkstätte) tika izgatavotas dažādas preces, arī tekstilizstrādājumi. Mākslinieks Gustavs Klimts (Gustav Klimt, 1862-1918) nodarbojās ar audumu un izsmalcinātu tērpu modelēšanu savas draudzenes Emīlijas Flēges (Emilie Flöge) modes ateljē. Viņa modelētajiem tērpiem bija brīvāks piegriezums, kurā bija jaušamas „racionālās ģērbšanās” kustības ietekme. Viņa mērķis bija rosināt ražotājus un tērpu modelētājus izstrādāt un ražot brīvākus un vieglākus tērpus. Pēc 1900. gada tika izgudrota jauna stila korsete sievietēm ar S formas siluetu. Modē nāca mīksti, caurspīdīgi audumi un līkumainas līnijas modernās krāsās, kā arī sporta tērpi, pludmales tērpi un riteņbraukšanas kostīmi. Kurpēs tika iekļauti Art Nouveau motīvi, bet papēžos — stilistiski elementi. Visā Eiropā radās daudzi modes izdevumi, kas informēja par jaunajām tendencēm.
Stila ceļveži
Iedvesmu savām iecerēm mākslinieki un arhitekti guva dažādos avotos. Piemēram, Gimārs (Guimard) un Horta par savu iedvesmas avotu nosauca Eižēna Emanuela Violeta-Leduka (Eugène-Emmanuel Viollet-le-Duc) viņa aicinājumu izmantot jaunus materiālus, piemēram, stiklu un metālu, kā arī atkāpties no vēsturiskām tradīcijām. Ouvena Džounsa (Owen Jones) darbā „Grammar of Ornament” (1856. g.) bija apskatīti dažādu kultūru dekoratīvās mākslas paraugi un izteikts aicinājums smelties iedvesmu no dabas. Mākslinieku grupas, piemēram, „Weiner Werkstätte”, kas atļāva dizaina autoriem apzīmēt savus darbus ar savu vārdu, sāka ražot izstrādājumus ar Art Nouveau dizaina motīviem. Virtembergas metālapstrādes rūpnīca („Wurttembergische Metallwaren Fabrik”) Vācijā ražoja metāla izstrādājumus ar Art Nouveau un jūgendstila motīviem rūpnieciskos apjomos, līdz ar to jūgendstils varēja ienākt jebkurā mājā sadzīves preču veidā.
Greznuma priekšmeti
Laikmeta stils bija jūtams visās grezni iekārtotās vietās. Līdz 19. gadsimta vidum radikāli mainījās sabiedrības, jo īpaši sieviešu, iepirkšanās paradumi, jo tika atvērti universālveikali un pasāžas. Jūgendstilu izmantoja arī pasažieru tvaikoņos. Klaidbenkas uzņēmums „John Brown and Company” uzbūvēja daudzus ievērojamus kuģus, tostarp „Cunard Line” kuģi „RMS Lusitania”. Vācu lainera „SS George Washington” lasītavas interjera elementus vija izstrādājis jūgendstila meistars Bruno Pauls. Par populāru atpūtas vietu kļuva kūrorti ar minerālavotiem. Višī, kuru padarīja populāru Napoleons III, gadsimtu mijā pieredzēja otru uzplaukumu — 1903. gadā tika pabeigta opera. Tvaika kompleksu jūgendstila interjers bija ideāla vide mierīgām pārdomām.
