Izstāde
Pārliecināts par Monē ieceres patiesumu, Šūmanis nolēma uzņemties politisko atbildību. Līgums tika sagatavots maksimāli diskrētos apstākļos, lai nepieļautu, ka spiediens no darījumu aprindām, politisko partiju domstarpības un smagnējais administratīvais aparāts bloķē ieceres īstenošanu.
Šūmanis neiesaistīja Francijas parlamentu diplomātiskajos sagatavošanas darbos, jo uzskatīja, ka ir pāragri rīkot publiskas debates. Tiklīdz Šūmanis bija pārliecināts par Vācijas kanclera Konrāda Adenauera atbalstu, viņš beidzot informēja arī Francijas parlamentu. Līdz ar to bija izdarīts viss nepieciešamais, lai viņš savu ieceri darītu zināmu sabiedrībai.
