Izstāde
Eiropas Parlaments uzskata, ka vienotai Eiropai ir jābalstās uz šādām kopīgām valstu un tautu pamatvērtībām un pamatprincipiem: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, līdztiesība, tiesiskums un pamattiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana.
Arī pirms 1979. gada vēlēšanām Parlaments aktīvi veicināja pamattiesības. Parlaments uz pamattiesību aizstāvību raugās kā uz vienu no Eiropas Savienības izveides politiskajiem mērķiem. Jau trīsdesmit gadus Parlaments ik gadu rīko debates un pieņem rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā.
Parlamenta deputāti vienmēr aicinājuši Eiropas Savienību padarīt pilsoņu tiesības par likuma normu un uzskata par svarīgu nodrošināt, ka ikviens ir informēts par viņam garantētajām pamattiesībām un brīvībām. Parlaments arī uzstāj uz to, ka šo tiesību pārkāpšanas gadījumā jābūt iespējai vērsties tiesā.
Jaunā gadu tūkstoša pirmajos gados Parlamenta deputāti aktīvi piedalījās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas izstrādē. Pirmo reizi vēsturē Eiropas Parlaments bija pārstāvēts līdzās valstu parlamentiem, valstu vai valdību vadītājiem un Eiropas Komisijai, kopīgi izstrādājot konstitucionāla rakstura dokumentu.
Šī kopdarba rezultāts bija Pamattiesību harta. Tajā ir uzskaitītas visas kopīgās vērtības un tiesības, kuru pamatā ir daži būtiskākie principi: cilvēka cieņa, pamatbrīvības, personu līdztiesība, solidaritāte, pilsoņu tiesības un taisnīgums, demokrātija un tiesiskums.
Pavisam nesen Parlaments atbalstīja sankcijas pret dažām dalībvalstīm par demokrātijas vājināšanu un ES vērtību apdraudēšanu. Parlaments ir arī izveidojis Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupu, kas nodarbojas ar vērtību uzraudzību Eiropas Savienībā.